» Par novadu » Vēsture » Pārgaujas pagasti

 

Senatnē Stalbes,Raiskuma un Straupes novadi veidoja Idumeju, ko apdzīvoja lībieši un latgaļi. Idumeja bija viens no Baltijas novadiem, kura iedzīvotāji pirmie pieņēma katolicismu un nonāca bīskapa pakļautībā.

 

 

Straupes pagasts

 

Straupe (senākos laikos: Idumeja, Roop) ir vieta ar ļoti senu, bagātu vēsturi un tradīcijām. Indriķa hronikā minēts, ka jau 13.gs. sākumā priesteris Daniēls tikko uzceltajā Straupes ( Roop) baznīcā kristījis vietējos iedzīvotājus. Straupe ir bijusi Hanzas savienības locekle (joprojām ir atjaunotās savienības locekle). Straupes pagasta teritorijā atrodas nozīmīgi tūrisma objekti: Lielstraupes un Mazstraupes pils, baznīca, pilskalni, pazemes ezeri, "Zirgu pasta stacijas" ēkas, dzirnavas, zivju audzētava, pārceltuve pār Gaujas upi u.c. Straupē jau vairākus simtus gadus pastāv un aktīvi darbojās (notiek regulāri Dievkalpojumi un koncerti) luterāņu baznīca un draudze.

Straupes pagasts ir nedaudz savrupa teritorija Cēsu rajona ZA stūrī, Pārgaujā. No Rīgas rajona to 20 km garumā nošķir robežupe Brasla, no Limbažu rajona – Lielais un Pemmas purvs, no Cēsu rajona Līgatnes pilsētas šķir Gauja, no Raiskuma - Lielais Unguru purvs un purvainais mežu masīvs Gārša. Visvienojošākā ir robeža ar Stalbes pagastu, kaut arī starp pagastiem izplešas Elles purvs un Dīču meža masīvs. Pagasta konfigurācija atgādina bumbieri, kura kātiņš un augļa šaurākā daļa ir bijušais Mazstraupes pagasts, bet augļa paplatinājumu veido teritorija starp Braslu un Gauju, bijušais Lielstraupes pagasts.

 

Stalbes pagasts

 

Stalbes Rozula bija senās Idumejas zemes novads pie Metsepoles un Imeras robežām (tagadējais Stalbes pagasts). Indriķa hronikas tekstā pieminēts tikai vienu reizi sakarā ar 1223. gada pavasara notikumiem, kad sakalieši, ugauņi un krievi izlaupīja letu un līvu zemes, tai skaitā Rozulu. Pēc tam igauņu sirotāji sapulcējās Lēdurgas novadā un devās atpakaļ uz ziemeļiem. Viņus kaujā pie Urēles sakāva Tālavas karavadonis Ramēķis un nogalināja Vīlandes krievu garnizona pavēlnieku Varemāru.

1425.g. rakstos par Livoniju pirmoreiz minēts Stalbes vārds, kas cēlies no muižas īpašnieka Stalbitera uzvārda. Muižas īpašnieki daudzkārt mainījušies, un zīmīgi, ka lielāko daļu no viņiem, dzīvojot šajā muižā, piemeklējuši traģiski notikumi. Saglabājies muižas stallis, kas pārbūvēts par kultūras namu. Stalbes centra apkārtne vēl arvien saglabājusi seno plānojumu.

ROZBEĶU PILSDRUPAS. Pils rakstos pirmoreiz minēta 1395.g., bet nopostīta zviedru - poļu kara laikā 1601.gadā. Interesenti var izpētīt pils konfigurāciju, kurā labi saskatāma taisnstūrveida celtne ar diviem torņiem - lielāko dienvidu, bet mazāko rietumu stūrī. 
ROZBEĶU MUIŽA. 1907.g. Rozbeķu muiža nodega un no senās varenības ir redzams tikai pussabrukušais medību namiņš muižas parkā, kā arī kapakmens Braslas upes krastā, kas uzlikts kunga meitai Evai Taubei, kura noslīcinājās kopā ar staļļu puisi, jo jaunajiem mīlētājiem neļāva precēties.

 

Raiskuma pagasts

 

Raiskuma pagasts pirmo reizi rakstos fiksēts 19 gadsimtā, kad ap muižu centriem bija izveidojušies četri nelieli muižu pagasti - Raiskuma, Lenču, Kūduma un Strīķu. 1935. gadā Raiskuma platība bija 5200 ha, Kūduma pagasts bija 5320 ha liels, Lenču pagasts - 7100 ha. Pēc II pasaules kara Raiskuma pagasta teritorijā tika iekļauts Lenču pagasts un lielākā daļa Kūduma pagasta. 1945. gagā Raiskuma pagastā izveidoja Raiskuma ciemu, Kūduma pagastā- Kūduma un Daibes ciemu, Lenču pagastā- Strīķu un Lenču ciemu, pašus pagastus 1949. gadā likvidēja un izveidoja ciemus. 1973.gadā Raiskuma ciemam pievienoja daļu Kūduma ciema, kurā 1964.gadā bija iekļauts Lenču ciems (tajā savukārt jau 1951.gadā iekļāva Strīķu ciemu). 1990.gadā Raiskuma teritorijā atjaunoja Raiskuma pagastu.

 

Printēt