26.11.2020, Ceturtdiena
lv
Aktualitātes Pārgaujas novadā
  • Pārgaujas novada pašvaldības īpašumu komisija rīko atkārtotu (trešo) izsoli ar augšupejošu soli nekustamā īpašuma „Rozulas skola” pārdošanai
    ...
  • Uzņēmējiem pieejama preču zīme – “Radīts Pārgaujas novadā”
    Jau 2017. gada nogalē tika izstrādāts dizains preču zīmei “Radīts Pārgaujas novadā”, kura nu tiek piedāvāta Pārgaujas novada uzņēmējiem ...
Pārgaujas novada karte
Apmeklējumi šodien:
275, pašlaik vēro: 26.

» Sākumlapa



Ideju bagātā un darbīgā Baiba

Ar Baibu Rasu tiekos viņas meitas mājā Rīgā, bet arī šeit ir iespēja redzēt viņas meistardarbus.

Elīna Elekse (E.E.): Vai jau no mazām dienām bijāt radoša? Zinājāt, ko gribat mācīties?

Baiba Rasa (B.R.): To, ko izvēlēšos mācīties, es bērnībā vēl nedomāju. Es gatavoju lellēm mājas, dažādus maketus. Daudz darbojāmies kopā ar tēti. Viņš vienmēr kaut ko meistaroja.  Domāju, ka bērnam ir svarīgi redzēt, ka daudz ko var uztaisīt pats, nevis nopirkt gatavu veikalā. Tagad kopā ar mazdēlu darbojamies paši – veidojam auto trases un dažādas citas lietas, lai viņam veidojas apziņa, ka ļoti daudz ko ir iespējams izgatavot paša spēkiem. Ir tikai jādara. Nedrīkst domāt: ”Ak, es to nevarēšu, nepratīšu, man nesanāks”, vajag tikai sākt darboties. Izdomāt, uzzināt internetā, pajautāt zinošākiem cilvēkiem un "aiziet". Man tas jau ir dzīvesveids. Tas ir tāds azarts – tikt galā ar uzdevumu, ko iepriekš neesi paveicis. Pakāpeniski ej visam procesam cauri un nonāc pie rezultāta. Manuprāt, arī amatniecības prasmes un iemaņas rodas strādājot. Ja man būtu iespēja vēlreiz studēt, es izvēlētos Rūpnieciskā dizaina nodaļu, man tas liekas ļoti interesanti. Labi ir pārzināt gan lietas rūpniecisko, gan māksliniecisko pusi.

E.E.: Varbūt esat domājusi atsākt studijas?

B.R.: Tā nopietni es vairs nestudētu. Ja man ir vajadzīga skaidrība par kādu tehnoloģiju, es varu to uzzināt internetā. Youtubē var apskatīties jebkādas prasmes. Pinterestā var smelties idejas. Tā taču arī ir izglītība! Tādēļ jau nav jābeidz kursi. Man liekas, ka es vēl varētu daudz ko paveikt. Cita lieta, cik daudz laika tas aizņems, bet man patīk darboties. Zinu, ka daudzi darba laikā skatās pulkstenī un nevar vien sagaidīt, kad beidzot pienāks darba dienas beigas. Tas ir tik skarbi. Strādāt darbu, kas tev nepatīk. Man ir liels prieks, ka varu darīt to, kas man patīk un padodas. Ir tik brīnišķīgi just, ka mani aizrauj pati darbošanās, es varu nepamanīt, kad pienāk vakars, tikai pēc noguruma un izsalkuma jūtu, ka pagājis ir ilgs laiks. Un redzēt gala rezultātu, tā ir bauda.

E.E.: Kā Jūs domājat, vai arī Jūsu meitām ir mākslinieciskais pieskāriens?

B.R.: Es domāju, ka viennozīmīgi. Lai arī ikdienas darbs ar to nav saistīts, viņām patīk radoši izpausties brīvajā laikā. Piemēram, vecākā meita savā istabā pati uztaisīja lampu. Cēsu bērnu mākslas skola un abi vecāki – mākslinieki. Tas noteikti atstāj iespaidu. Vēl jau viss priekšā.

E.E.: Kā jums nāk šīs radošās idejas?

B.R.: Grūti to raksturot. Vienkārši nāk. Zinu, ko gribu, un zinu, kā to uztaisīt. Daudzas idejas ir prātā ilgāku laiku, dažas rodas zibenīgi. Tās es īstenoju bez piespiešanās, mokām. Kad ir tāds brīdis un vajadzība, viss notiek plūstoši. Šobrīd vairāk nodarbojos ar auskaru un lampu gatavošanu. Ik pa laikam manas aizraušanās mainās. Kad es uzsāku kādu lietu, tad es tai nododos pilnībā. Lai gan lampas ir mana sirdslieta, un pie tām ikreiz atgriežos.

E.E.: Kad esat darbīgāka – no rītiem vai vakaros?


B.R.: No dienas daļas tas nav atkarīgs, man ir svarīgi, vai darāmais darbs mani aizrauj.

E.E.: Esat ļoti daudzpusīga, bet iesākāt visu ar keramiku?

B.R.: Jā. Iestājos Lietišķās mākslas skolā, Keramikas nodaļā. Nezinu, kādēļ bija tāda izvēle, jo iepriekš nebiju māla piciņu rokās turējusi, bet mācīties man patika. Kurss bija ļoti jauks, un turpināju mācīties Tallinā. Tā bija interesanta pieredze. Tajos laikos likās, ka Igaunijā studiju programma ir tuvāk Somijas dizainam. Pēc tam darba gaitas uzsāku Jelgavā, "Latvijas Keramikā", kur veidoju keramikas izstrādājumu paraugus-etalonus, kurus pēc tam ražoja vairumā. Bija nopietni jāpiedomā, lai šīs idejas “ietu cauri” konveijeriem. Neiebilstu pret industriāli ražotām precēm, ja tās ir vizuāli pārdomātas. Ja kādreiz daudz ko darīja ar rokām, tad tagad tiek izmantotas tehnoloģijas. Piemēram, savus diplomdarbus veidoju no porcelāna. Tas bija iespējams tikai Porcelāna fabrikā. Man patika strādāt ar ražošanas iekārtām, izmantot tās savā labā, izdomāt, kā savu mākslu var tur “iepīt” iekšā.

E.E.: Kā Jūs nokļuvāt Raiskumā?

B.R.: Sāku strādāt Latvijas keramikas filiālē Cēsīs un tā šai pusē iedzīvojos. Esmu dzimusi rīdziniece, bet tagad vairs nevaru iedomāties, ka varētu dzīvot kur citur. Lielākā mūža daļa ir pavadīta laukos.

E.E.: Vai laukos ir vieglāk izpausties?


B.R. Laukos es varu paņemt savus instrumentus, doties pie dīķa, un netraucēti strādāt. Rīgas dzīvoklī es tā nevarētu.

E.E.: Rodas iespaids, ka mākat darboties ar jebkuru materiālu?


B.R.: Jā, man patīk strādāt ar dažādiem materiāliem. Esmu darbojusies gan ar organisko, gan parasto stiklu, taisījusi lazdu mēbeles, rotaļlietas. Auskariem izmantoju misiņu, kaparu, alumīniju. Ik pa brīdim mainu materiālu, ar ko darbojos. Nemēģinu sevi ierobežot. Papīra lampu abažūri top no krāsainiem zīdpapīriem un salvetēm. Nesen sašķiroju savus krājumus, un sapratu, ka man ir tik daudz skaistu papīru un salvešu, ka es nevarēšu tos visus izlietot. Tādēļ šobrīd man ir doma, ka es interesentiem, kuri vēlētos uztaisīt paši savu lampu, varētu pasniegt meistarklasi. Pēdējā laikā tik daudz salvetes esmu iegādājusies, vai tās man uzdāvinātas. Neesmu krājēja, gribu atrast praktisku pielietojumu jebkuram materiālam.

E.E.: Man vienmēr ir licies, ka papīrs savienojumā ar spuldzīti nav nekas drošs.


B.R.: Mūsdienās ir spuldzītes, kas nesakarst, tādēļ ir droši. Tagad LED spuldzes ne tikai nesakarst, bet arī ir ļoti lētas ekspluatācijā. Praktiskais kopā ar estētisko!

E.E.: Jūs daudzus gadus esat veltījusi tam, lai apmācītu arī mazos darboties ar dažādiem materiāliem.

B.R.: Jā, Cēsu mākslas skolā, Valmiera mākslas vidusskolā un Raiskuma internātpamatskolas – rehabilitācijas centrā mācīju vizuālo mākslu. Kopumā to darīju kādus 16 gadus. Atzīšos, darbs nebija viegls. Man vairāk patika mācīt vecāko klašu skolēnus, sākot no devītās klases, jo viņiem pašiem jau ir savs funktiers. Tas nekas, ka viņu idejas reizēm bija pārāk neīstenojamas, viņi vēl nerēķina, cik maksā materiāls, kādi instrumenti un tehnoloģijas ir vajadzīgas, viņi “deg” par savu ideju. Viņi pat nedaudz bija jāpiebremzē, un šī degsme priecēja. Īpaši, ja pēc tam redzi tam turpinājumu arī tālākā viņu dzīvē. Tad jūtos lepna un laimīga, ka esmu varējusi būt klāt un vērot viņu attīstību. Tādēļ man vairāk patika darbs ar mākslas skolas audzēkņiem. Parastajā skolā liela daļa laika bija jāvelta, lai nodrošinātu kārtību klasē, aizpildītu žurnālus, rakstītu stundu plānus. Bet tas nebija tas, kādēļ es “degu”. Man patiktu tāds sengrieķu izglītības modelis, kur pasniedzējam apkārt ir zinātkāri jaunieši, un viņi kopīgi darbojas, bez liekiem plāniem un dokumentiem. Tomēr godprātīgi strādāju skolā, jo tajā laikā bija jādomā par ģimeni, bērniem. Tagad bērni ir izauguši, un man jānopelna tik, cik pašai vajag. Ir lielāka brīvības sajūta.

E.E.: Kur var redzēt un iegādāties Jūsu meistardarbus?

B.R.: Es taisu metāla rotas. Galvenokārt auskarus. Piedalos amatnieku tirdziņos Man ļoti patīk šī komunikācija ar pircējām. Sievietes mani iedvesmo arī jaunām idejām. Redzot savu rotu reālās valkātājas, es skaidrāk saprotu, kā es turpmāk strādāšu. Ar lampām gan es uz tirdziņiem nedodos, jo tad tur būtu nepieciešama papildu elektrība, aptumšota telts, jo lampas savu krāšņumu atklāj tad, kad ir ieslēgtas. Turklāt nedaudz uztraucos, vai pircējs tiešām ievēros ugunsdrošību, un lampā neliks iekšā parasto spuldzīti. Tirdziņos cilvēki ir tik skrejoši, ka reizēm drošības instruktāžu var palaist garām. Vēl es nodarbojos ar lauku tūrismu. Viesi bieži izsaka komplimentus par lampām un paštaisītajām mēbelēm. Brauciet ciemos!                                              

E.E.: Jūs man liekaties ļoti darbīga!

B.R.: Mazliet panika ir par to, ka vecums nāk virsū, bet darboties man patīk. Domāju, ka šis ir manas dzīves labākais laiks.

Baiba Rasa sniedz pārliecību, ka viss ir izdarāms paša spēkiem, tikai nevajag nobīties mēģināt. Mēģināsim!

Ar Baibu Rasu sarunājās sabiedrisko attiecību un jaunatnes lietu speciāliste Elīna Elekse


© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv