15.11.2019, Piektdiena
lv
Aktualitātes Pārgaujas novadā
  • Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 101. gadadienai veltīta svētku koncertprogramma “MŪSU STĀSTI LATVIJAI” ...
    17. novembrī plkst. 19.00 Stalbes tautas namā ...
  • Uzņēmējiem pieejama preču zīme – “Radīts Pārgaujas novadā”
    Jau 2017. gada nogalē tika izstrādāts dizains preču zīmei “Radīts Pārgaujas novadā”, kura nu tiek piedāvāta Pārgaujas novada uzņēmējiem ...
Pārgaujas novada karte
Apmeklējumi šodien:
1180, pašlaik vēro: 56.

Vai Jūs būtu gatavs/ -a realizēt savu kultūras pasākuma ideju Pārgaujas novadā?
» NOVADS » IZGLĪTĪBA » Aktualitātes



Iepazīstieties ar 3. un 4. klašu matemātikas uzdevumu konkursa 2.un 3. kārtas rezultātiem!

Šoreiz uzdevumi bijuši grūtāki kā 1. kārtā, tāpēc arī vērtējumā punktu mazāk.

2. kārtas  atrisinājumi

1.uzd. atr. der dažādas vienādības, piem., 6 : 3 = 2;  4 + 5 = 9   un 8 – 1 = 7. Daži bērni gan ciparu vietā rakstīja divciparu skaitļus – šoreiz tas nederēja, jo prasīti cipari.

2.uzd. atr. der divi atrisinājumi:
1)  vienam – 3 pilnas, 1 pustukša pudele sulas un 3 tukšas pudeles, otram un trešam -  katram pa 2 pilnām, 3 pustukšām sulas pudelēm un 2 tukšām pudelēm 
2) vienam – 1 pilna, 5 pustukšas sulas pudeles un 1 tukša pudele, otram un trešam – katram pa 3 pilnām, 1 pustukšai sulas pudelei un 3 tukšām pudelēm.
Šis uzdevums bija  saprasts, tikai pamatojot jādomā, ka runa ir par divām lietām – pudeļu skaitu un sulas daudzumu, kas mērīts ar pudelēm. Jāraksta puspudele sulas, nevis puspudele. Atbildi gan vajag uzrakstīt vārdiem, jo labojot nav jāskaita pudeles zīmējumā. Reizēm pat īsti nevar saprast, ar ko pilna sulas pudele atšķiras no pustukšas.

3. uzd. atr. Ja no grāmatas izplēš kādu fragmentu, tad uz fragmenta pirmās lappuses ir nepāra skaitlis, uz pēdējās – pāra skaitlis. Paņemiet matemātikas grāmatas kādu fragmentu un pavērojiet lappušu numurus! (Tikai neplēsiet!). Atbilde: pēdējā lappuse bija 132. vai 312. (divas atbildes). Daži gan raksta tikai 132. lpp. jo fragments esot mazs, bet tekstā dots, ka izplēsa vienu fragmentu nevis mazu. Mazs vai liels jau nav izmērami lielumi.

4.uzd. atr. Īsajā gadā ir 365 dienas, garajā (vasaras olimpisko spēļu gadā vai tajā, kura gada skaitlis dalās ar 4) -  366 dienas. Tās, sadalot nedēļās (dalot ar 7), iznāk 52 pilnas nedēļas un 1 vai 2 dienas paliek atlikumā.  Katrā pilnā nedēļā ir tieši 1 svētdiena, tātad gadā ir vismaz 52 svētdienas. Bet, ja 1. janvāris īsajā gadā vai 1. vai 2. janvāris garajā gadā iekrīt svētdienā, tad gada beigās ir vēl 53. svētdiena. Tātad atbilde – gadā ir 52 vai 53 svētdienas.

5.uzd. atr. izpildījumu gan daudzos darbos vēlētos rūpīgāku. Zīmējumam jābūt pietiekami lielam. Jāzīmē  gar lineālu, lai taisnes ir kā taisnes, lai vairākas taisnes rūpīgi krustojas vienā punktā nevis kā pagadās, ja četrstūri nosauc par  taisnstūri vai kvadrātu, tad lai tāds ir arī  precīzi uzzīmēts.
Uzzīmē taisnstūri un ar 3 taisnēm sadali to daļās. Uzzīmē dažādās iespējas!
Daudziem šī uzdevuma jautājums nebija labi saprasts. Cik un kādas daļas veidojas (dažādas iespējas)? Cik daļas? – jāsaskaita un jāuzraksta. Taisni nevar vilkt pa taisnstūra malu, jo tad tā nesadala taisnstūri daļās. Tāpēc 1, 2 vai 3 daļas nevar iznākt. Var būt 4 vai vairāk daļas.  Kādas daļas? – trijstūris, četrstūris (taisnstūris vai kvadrāts, viens raksta arī rombs un trapece, bet nav pareizi. Labāk nelietot jēdzienus, ko neesat mācījušies), piecstūris, sešstūris un septiņstūris. Līdz septiņstūrim bija tikuši tikai Artūrs no Cēsu 1. pamatskolas un Niks no Ērģemes.
Skat. zīm. Viens septiņstūris un trīs trijstūri.

3.  kārtas  atrisinājumi

1.uzd. atr. Jāpārbauda reizinājumi:  0 . 1 = 0;  1 . 2=2;  2 . 3 = 6;  3 . 4 = 12;  4 . 5 = 20;  5 . 6 = 36;  6 . 7 =42;     7  . 8 = 56;  8 . 9 = 72;  9 . 10 =90; ...Tālāk reizinājumu pēdējie cipari sāk atkārtoties. Atb. Divu pēc kārtas ņemtu skaitļu reizinājums nevar beigties ar ciparu 8.

2.uzd.atr.  Ja Kārlim ir 5 centu monētas un Janai 2 centu monētas, tad mazākā vienādā naudas summa var būt 10 centi – Kārlim 2 monētas un Janai 5 monētas, tātad abiem kopā 7 monētas. Ja abiem kopā ir 28 monētas, tad 28 : 7= 4 šādas monētu kopas. Kārlim 2 . 4 = 8 monētas un Janai 5. 4 = 20 monētas un katram 5 . 8 vai 2 . 20 = 40 centi.

3. uzd.atr. No sākuma katrā pulciņā bija vismaz 3 bērni, lai 2 varētu aiziet un pulcinš vēl paliktu. Tālāk jāmēģina dažādas iespējas, ka pulciņos ir 3,  4,  5,  6,  7, ...bērni, lai pēc Jaungada matemātikas pulciņā ir 3 reizes vairāk nekā šaha pulciņā. Atb. No sākuma katrā pulciņā bija 7 bērni, pēc Jaungada šaha pulciņā 5bērni, matemātikas pulciņā 15 berni.

4.uzd. atr. 1) Trīs reizes pēc kārtas pielej pilnu 5 litru kannu un no tās atlej pilnu 4 litru kannu, bet atlikušo litru ielej 3 reizes spainī. 2) Pielej pilnu 4 litru kannu, pēc tam šo ūdeni ielej 5 litru kannā, otru reizi pilej pilnu 4 litru kannu un no tās pielej pilnu 5 litru kannu (1 litru). 4 litru kannā paliek 3 litri un šo ūdeni ielej spainī. 3)  Divreiz ielej 4 litrus spainī, tad no spaiņa atlej 5 litrus 5 litru kannā. Spainī paliek 3 litri ūdens. Ir vēl citas iespējas.

5.uzd.atr. 7 x 7 rūtiņu kvadrātu, no kura izgriezta vidējā rūtiņa, var sadalīt 3 rūtiņu stūrīšos, jo     7 . 7 - 1 = 48 rūtiņas  un 48 dalās ar 3. Vajadzēja arī sadalīt. 6 x6 rūtiņu kvadrātu, no kura izgriezta viena stūra rūtiņa, sadalīt stūrīšos  nevar,  jo 6 . 6 – 1 = 35 rūtiņas  un 35 ar 3 nedalās.


                    Biruta Boze


© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv