28.03.2020, Sestdiena
lv
Aktualitātes Pārgaujas novadā
  • Informācija Pārgaujas novada iedzīvotājiem par ārkārtas situāciju
    ...
  • Pārgaujas novada pašvaldība pagarina Grantu konkursa pietikumu iesniegšanas termiņu
    Konkursa mērķis ir motivēt biznesa veidošanu vai attīstību Pārgaujas novadā ...
  • Ar Pārgaujas novada domes 2019. gada 30.maija lēmumu (protokols nr.5, 10.§) tika nolemts nodot atsavināšanai nekustamo īpašumu “Rozulas skola”
    ...
  • Uzņēmējiem pieejama preču zīme – “Radīts Pārgaujas novadā”
    Jau 2017. gada nogalē tika izstrādāts dizains preču zīmei “Radīts Pārgaujas novadā”, kura nu tiek piedāvāta Pārgaujas novada uzņēmējiem ...
Pārgaujas novada karte
Apmeklējumi šodien:
1332, pašlaik vēro: 56.

Vai Jums būtu vēlme pašvaldības informatīvā izdevuma "Pārgaujas Novada Vēstis" elektronisko versiju ik mēnesi saņemt savā e-pastā?
» NOVADS » NVO » Aktualitātes



Rudens – ekskursiju laiks arī “Straupes dzirkstelītēm”

Un kad tad vēl - ja ne rudenī? Vasaras svelme aiz muguras, lielie darbi arī, bet ziema vēl aiz kalniem. Drusku tā kā gribas vienai otru ar satikt, kopīgi papriecāties gan par silto un burvīgo rudeni, gan iepazīt kādu neredzētu un skaistu vietu mūsu mazajā Latvijā. Šoreiz izvēlējāmies senu un dižu galamērķi - Lielvārdes pusi. Un kas gan tā būtu par iepazīšanu, ja mēs nesāktu ar pašu senāko - 12.gs. senlatviešu koka pils atveidojumu-virsaiša Uldevena rezidenci. Jāatzīstas, ka pirmais iespaids šoreiz bija maldinošs... Tādu mazu, pelēcīgu, sīku guļbaļķīšu namiņu kopa. Ne miņas no mums ierasto piļu diženuma un vērienīguma. Ko nu par pilīm, pat kārtīga lauku mājas saimnieka mūsdienu pirts ir desmitkārt varenāka mūsdienās. Bet te jau arī ir tā sāls-12. gadsimts. Mazajos, zemajos namiņos mīt visa ģimene vienā telpā, jo vairākas telpas taču sarežģīti apkurināt. Un apkure ir ugunskurs telpas vidū. Pa dienu vāra ēst , tad izvēdina no kodīgajiem dūmiem, bet pa nakti tur pat ap ugunskuru arī guļ - tā siltāk...

Stipriem tolaik bija jābūt jau no dzimšanas, kamēr uguns kurējās, visi atradās pagalmā, mazs vai liels , jauns vai vecs... Mira jau arī daudzi, kapu izrakumos daudz mazu bērnu kauliņi (izdzīvoja stiprākie), tad daudz arī padsmitgadīgu jaunu ,man jau gribas teikt- meiteņu un zēnu kauliņi. Viņām bija agri jākļūst par mātēm, bet viņiem par karotājiem... Mūsdienu acīm raugoties, paliek neomulīgi... Kādi gan karotāji 13 gados? Ko tad viņš var padarīt tādam pamatīgam, pieaugušam leišu iebrucējam ar milzu vāli rokās? Tā arī palika nepieredzējuši kaujas laukā, un atkal izdzīvoja stiprākie...Bet cik ilgi? Cik tad ilgi izturēsi tos vāles sitienus un zobenu griezienus? Tā arī notika, ilgāk par 40 jau nenovilka. Tāds, izrādās, tas mūsu senču dzīves ilgums tajos bargajos apstākļos bijis. Ko tad mums raudāt, teju vai divus viņu mūžus pie labas veselības un gudras dzīvošanas noraujam...Bet vai stiprumā un garīgumā viņiem līdzi tiekam? Viņi bija maza auguma , bet stipra rūdījuma. Strādāja ,karoja ,savu cilti sargāja, ģimenes pavardu apgādāja. Un pie kam, to visu darīja, tautasdziesmas dziedādami un senču garus godādami. Laikam jau saprata, ka īstās vērtības ne vienmēr ir spožas pa gabalu. Prom braucot, Uldevena pils bija mūsu acīs izaugusi daudz, daudz varenāka.

Nākamā pieturvieta - Andreja Pumpura muzejs, citādi jau laikam nemaz nevarēja būt .No senatnes taču nevar uzreiz pārlekt mūsdienās. Kā tad var ciemoties Lielvārdē un neaptaustīt slaveno Lielvārdes jostu klātienē, tā teikt, no pirmavota. Ko tur vēl piebilst - skaista, stipra un droši vien mūžīga. Skaidri zinām , ka tiklīdz piešausimies pie mūsu stellēm, mums arī tāda taps!

Tikai tā būs mūsu, katrai sava, ar mums vien zināmu vēstījumu un sirds siltumu. Un tas jau nav nekas neparasts, jo jostas rakstu zīmes katra audēja saliek pēc savām izjūtām un iekšējās balss. Vajag tik ieklausīties. Lielvārdes josta ir mūsu likteņstāsts, tieši tāds pats kā Andreja Pumpura "Lāčplēsis", ko arī mēs atsvaidzinājām savās atmiņās muzejā. Un, pie kam, tik interesantā veidā, iejuzdamies eposa varoņu lomās. Tas bija ļoti aizraujoši. Malači turienes ļaudis. Var just, ka ļoti mīl savus senčus, augsti godā un lepojas ar viņu atstāto mantojumu, kopj to, saglabā un māk pasniegt ar patiesu cieņu un pietāti.

Un ne tikai vēsturiskajās pieturvietās mūs apvija latviskā gaisotne, tāda tā bija arī pie Skrīveru "Ģotiņām", kur brangi našķojāmies ar bērnības garšu... Un amatu mājā "Mazā kāpa". Tur mēs gatavojām ādas piekariņus -mājiniekiem taču arī jāsagādā kāds nieciņš. Vairums no mūsējām par rotājumu izvēlējās latviskās rakstu zīmes - tās lai viņus sargā un nes veiksmi.

Kā pēdējais apskates objekts ekskursijai bija Kokneses pilsdrupas, parks un Likteņdārzs. Šie vārdi jau runā paši par sevi. Gan leģendām apvītā pils, gan likteņupe Daugava. Mūsu paaudze jau vairs neredzēja ne Pērses ūdenskritumu, ne Staburagu.. Bet ļaužu atmiņas un pāridarījuma sajūtu gan. Tas viss vēl ir dzīvs. Kaut arī visi saprot, ka labot vairs neko nevar, jo ūdens jau ir darījis savu, atmiņas par tā laika skaistumu ir sāpīgas. Atliek vien zudušo skaistumu iedomāties, un mācīties pašiem ar vieglu roku neiznīcināt kaut ko tik vērtīgu un neatgriezenisku savā ceļā, pat, ja tas ir ekonomiski izdevīgi un zinātnes vārdā... Un pareizi vien ir , ka par to runā un stāsta, varbūt otrreiz vairs pasaules varenie , bet tik bieži ar aklajām sirdīm un tuvredzīgie, tādu postu mūsu zemītei nenodarīs. Vismaz es ceru, mēs to klusējot nepieļausim...Un ne tikai to , arī Likteņdārza stāstu otrreiz vairs pasaule nepiedzīvos. Un tie akmeņi gar topošo amfiteātri ,tie neskaitāmie dvēseļu ziņneši, to nepieļaus... Arī es vedīšu uz turieni akmeņus, lai sargā, lai nosargā. Tā, plecu pie pleca, klusi, bez vārdiem, bet mūžīgi.

Tāda šoreiz bija mūsu kopīgā ekskursija uz stipru, skaistu un dvēseliski dziļu vietu -Lielvārdes novadu. Tā noteikti vēl ilgi mūs uzrunās, liks daudz ko pārdomāt, pārvērtēt, izsvērt, un tas ir labi, jo nebija tukša izklaide. Par ekskursijas mēs lielu paldies sakām Inārai Baltgalvei, jo šoreiz viņa izvēlējās gan maršrutu, gan arī visu noorganizēja ,lai mēs varētu saturīgi un skaisti pavadīt vienu burvīgu dienu savā mūžā. Paldies arī visiem, kuri nesmādēja mūsu kompāniju un brauca mums līdzi. Būsim priecīgas arī citu gadu par visiem, kuri mūs atbalstīs gan ekskursijās, gan pasākumos, gan ikdienas nodarbībās.

Pavisam drīz jau "Straupes dzirkstelītes'' atsāks regulāras tikšanās, jo lielie vasaras un rudens darbi būs paveikti un varam atkal pievērsties mūsu ierastajām nodarbēm - gleznošanai, dekupēšanai, māla darbiņiem, veselīga uztura tēmai , šūšanai , adīšanai utt. Domājams, ka pirmā satikšanās būs uz oktobra beigām, ja ir interese- nāc pulkā - vienmēr gaidīsim! Ja kas konkrētāk interesē par biedrības darbu - zvani-28660853 Antrai.


Siltu, jauku un veiksmīgu rudeni visiem vēlot,

biedrības "Straupes dzirkstelītes" vārdā - Antra Mārtiņjēkaba


Foto no ekskurijas skatiet ŠEIT.



© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv