28.03.2020, Sestdiena
lv
Aktualitātes Pārgaujas novadā
  • Informācija Pārgaujas novada iedzīvotājiem par ārkārtas situāciju
    ...
  • Pārgaujas novada pašvaldība pagarina Grantu konkursa pietikumu iesniegšanas termiņu
    Konkursa mērķis ir motivēt biznesa veidošanu vai attīstību Pārgaujas novadā ...
  • Ar Pārgaujas novada domes 2019. gada 30.maija lēmumu (protokols nr.5, 10.§) tika nolemts nodot atsavināšanai nekustamo īpašumu “Rozulas skola”
    ...
  • Uzņēmējiem pieejama preču zīme – “Radīts Pārgaujas novadā”
    Jau 2017. gada nogalē tika izstrādāts dizains preču zīmei “Radīts Pārgaujas novadā”, kura nu tiek piedāvāta Pārgaujas novada uzņēmējiem ...
Pārgaujas novada karte
Apmeklējumi šodien:
1227, pašlaik vēro: 53.

Vai Jums būtu vēlme pašvaldības informatīvā izdevuma "Pārgaujas Novada Vēstis" elektronisko versiju ik mēnesi saņemt savā e-pastā?
» NOVADS » NVO » Aktualitātes



Ekskursija Mazsalacas novadā...

          Maija mēneša nogalē, kad saimnieces dārzus sasējušas un līdz ravēšanai vēl kāds brīdis, novada seniori sēdās pašu noīrētā autobusā un devās ceļojumā. Nekur jau tālu, šoreiz pie kaimiņiem Burtnieku un Mazsalacas novados.

Pašā rīta agrumā pirmie autobusā sēdās straupēnieši, talāk ceļš uz Stalbi un Raiskumu. Priecīgi viens otram laburītu vēlēdami, šoferīša Jura vizināti, devāmies ceļā.

  Noteiktā laikā nokļuvām Mazsalacas Skaņākalna parkā, kur gida stāstījumā klausoties izstaigājām Dabas un Putnu takas 3 km garumā. Iešanai noderēja līdzi paņemtās nūjas, kas pārgājienā atvieglo katru soli. Šo ceļu veicām divarpus stundās un nobeigumā kopbilde Salacas upes krastā, tur Skaņākalna atbalsī uzzinājām, ka Ādama sieva ir...ieva,...ieva,...ieva.

Tālāk ceļš uz Mazsalacas pilsētas muzejiem. Apmeklējām Valtera Kirkes kokgriezuma skulptūru muzeju. Apskatāmas 450 koka skulptūras, no kurām 197 ir velniņi dažādās pozās un izmēros. Muzeja direktore Vija Rozenberga pastāstīja, ka tumšākās figūras darinātas no Tūteres tūkstošgadīgā ozola. Pie sienas rāmītī Valtera Kirkes fotogrāfija. Zem tās novietoti: līmeņrādis, - jo dzīvē jāzina taisnākais ceļš, spuldzīte, - tā rādot vienmēr gaismu un spēļu metamais kauliņš, – jo visa dzīve esot taču viena spēle.... Blakus otrs fotorāmītis, jāsaka gan, ka krietni vien greznāks, Tautas dzejnieka Imanta Ziedoņa fotogrāfija. Vēl citā rāmītī spogulītis un ikvienam noderīgs padoms, - pirms Tu mani kritizē, paskaties spogulī un pavērtē sevi...

Uz šņores pie mūrīša, krietni vien nolāpītas, Lielā velna vilnas zeķes, arī te sava gudrība,- katrā zeķē jābūt pa caurumam, tad kājas ventilējas un smadzenes labāk strādā, jo caurākas zeķes, jo vakarā vieglāk nomazgāt kājas, ko tu Velnam padarīsi, pašam sava gudrība...

Dažu minūšu gājienā sasniedzām Pelīšu suvenīru muzeju, tās atceļojušas no Kanādas. Aplūkojamas 1300 dažādu izmēru figūriņas, bet ēkas pirmajā stāvā medību trofejas.

Tālāk ceļojums veda uz Z/s „Dzintari”, kur liela izmēra angārā aplūkojām senos transporta līdzekļus, ļoti lielā vairumā, pat nesaskaitīju. Daži braucamrīki atpazīstami, jo izmantoti filmu uzņemšanas laukumā. Blakus aplokā nervozi pastaigājās strausu ģimenīte, tēvs un divas mammas. Par mūsu apmeklējumu putni labpatiku neizrādīja un pa reizei ar lielo knābi dusmīgi klabināja aploka žogu. Saimnieks paskaidroja, ka ļoti tiek sargāta aplokā izdētā ola, tā bija bumbas lielumā, baltā krāsā. Uzzinājām, ka strausu nozare ir kļuvusi neizdevīga un lielo putnu audzēšana ir sarežģīta. Produkcijas realizācija vēl sarežģītāka, kādreiz gaļu iepirkuši restorāni, bet tagad nevienam to nevajag. Strausi ir ilgdzīvotāji, var nodzīvot līdz 80 gadiem, pieaudzis strauss sver ~ 80 kg, bet gaļas iznākums ir tikai ~19 kg. No vienas olas var paēst 12 cilvēki, tā kā degustāciju nebijām pieteikuši, tā arī nenobaudījām.

 Tālāk ceļš veda uz Z/s „Jaunbomji”, kur apskatījām trušu pilsētiņu, aitiņas un senos mājsaimniecības priekšmetus, ko saimnieki savākuši vienkopus no senču dzimtas. Saimniece cienāja ar pankūkām un pašu audzētām upenēm.

Tuvāk mājām mūsu ceļojums atveda uz Z/s „Adzelvieši”, tur saimnieko pazīstamais kaņepju audzētājs Jānis Grīnbergs. Saimnieks iepazīstināja, kā sentēvi apstrādāja kaņepājus un kā atdalīja spaļus, līdz ieguva kvalitatīvus pavedienus, lai varētu vīt virves. Simtgadīgā klētī starp dzirnakmeņiem graudi pārtop miltos. Bija iespēja griezt rokas dzirnavas, bet tas nenācās viegli. Saimniece aicināja pirtiņā, tur smaržoja tikko vārīta zāļu tēja un galdā tika celta maizīte un smalcinātu kaņepju sēklu aizdars. Izgaršojām dažāda rupjuma kaņepju aizdaru uz maizītes, gan kopā ar sviestiņu, gan kopā ar medu. Kamēr mēs uzņēmām kalorijas, omulīgais saimnieks dziedāja savas mīļākās dziesmas un lasīja dzeju. Bija laba sāta sajūta un visi vienojāmies kopdziesmā. Iegādājāmies sev garšīgākos kaņepju aizdarus bet, tā kā diena gāja uz vakara pusi, bija laiks doties atceļā uz mājām.

Paldies Gunai un Jānim Rukšāniem par stādiem, kurus uzdāvinājām zemnieku saimniecībās. Paldies Rudītei Vasilei par mūsu novada tūrisma apskates objektu ceļrāžiem. Paldies Maijai un Ingai Eglītēm par ekskursijas fotogrāfijām. Paldies ceļotājiem par omulību. Tiksimies nākamajā ceļojumā!
Cieņā Grieta Grosberga.

 

 



© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv