28.03.2020, Sestdiena
lv
Aktualitātes Pārgaujas novadā
  • Informācija Pārgaujas novada iedzīvotājiem par ārkārtas situāciju
    ...
  • Pārgaujas novada pašvaldība pagarina Grantu konkursa pietikumu iesniegšanas termiņu
    Konkursa mērķis ir motivēt biznesa veidošanu vai attīstību Pārgaujas novadā ...
  • Ar Pārgaujas novada domes 2019. gada 30.maija lēmumu (protokols nr.5, 10.§) tika nolemts nodot atsavināšanai nekustamo īpašumu “Rozulas skola”
    ...
  • Uzņēmējiem pieejama preču zīme – “Radīts Pārgaujas novadā”
    Jau 2017. gada nogalē tika izstrādāts dizains preču zīmei “Radīts Pārgaujas novadā”, kura nu tiek piedāvāta Pārgaujas novada uzņēmējiem ...
Pārgaujas novada karte
Apmeklējumi šodien:
1267, pašlaik vēro: 47.

Vai Jums būtu vēlme pašvaldības informatīvā izdevuma "Pārgaujas Novada Vēstis" elektronisko versiju ik mēnesi saņemt savā e-pastā?
» NOVADS » NVO » Aktualitātes



Novada seniori iepazīst Raunas novadu

Laikā, kad dārzos smaržo briestoši āboli un pagrabos plaukti pildās ar vecmāmiņu sarūpētām gurķu un ievārījuma burciņām, klāt mirklis nelielai atpūtai. Novada seniori sēdās pašu īrētā autobusā un devās iepazīt Raunas novada gleznaino dabu un tur mītošus darbīgus ļaudis.

Šoferīša Gunta vizināti, ieradāmies Raunā sierāboliņa un mājas nūdeļu ražotnē. Gados jaunais uzņēmējs Ilmārs Ceriņš mūs sagaidīja ar lielu paplāti rokās. Izgaršojām dažādu garšu sausos sierus un iepazināmies ar ražotnes darbu. Tiesa gan, ne katram garšoja šis siers, bet par garšu nestrīdamies. Tiek ražotas 14 dažādu piedevu nūdeles, izvēle liela un garšo labi.

Tālāk mūsu ceļojums veda uz Raunas pilsdrupām, kur sagaidīja gide Ligita. Devāmies pa kāpnēm augšup un katrā pilsdrupu stāvā uzzinājām daudz nezināmā par 13. gs. celtās pils vēsturi. Bīskaps Alberts II Raunas pili izvēlējies kā ziemas rezidenci, jo katrā telpā bijis iemūrēts kamīns. Pirmajā stāvā atradušās saimniecības noliktavas, pagrabi un cietums. Otrajā stāvā kapitulzāle, ēdamzāles un guļamistabas. Trešais stāvs kalpojis aizsardzībai. Apkārt bijušas saimniecības ēkas un personāla dzīvokļi. Apkārt pilij nekad nav bijis aizsarg mūris, bet rakts aizsargvalnis četru km diametrā. Pēc Pētera I Ziemeļu kara laikiem, Raunas pils pilnībā bijusi noslaucīta no zemes un graušanu pils piedzīvojusi deviņas reizes. Pēc pilsdrupu augstuma var secināt, ka Raunas pils bijusi viena no augstākajām. No pilsdrupu skatu torņa pārredzama visa Rauna. Veicot arheoloģiskos izrakumus, piena kambarī atrasta saglabājusies māla krūzīte. Atrasts arī saules pulkstenis, kurš tagad glabājas Cēsu vēstures muzejā.

1968.gadā būvējot Raunas pienotavu, ticis izcelts trauks ar 501 dažāda kaluma naudas vienību. Domājams, ka to noracis kroga saimnieks.

Raunā esošais Tanīsa kalns ir dabīgais pilskalns, tur dzīvojis pils vecākais. Raunas baznīca celta 13.gs reizē ar pili, pārcietusi karus, atjaunota un atrodas Kultūras pieminekļu sarakstā. Baznīcas apmeklējuma laikā baudījām 15 minūšu ērģeļu mūzikas koncertu. Mirkli piesēdām no skrējiena un bijām savās domās un pārdomās kopā ar Visaugstāko. Mūzikas skaņās bija saklausāma gan smeldze, gan prieks, gan pateicība Visaugstākajam par iespēju dzīvot, ceļot, būt gaidītiem un mīlētiem.

Apmeklējām komponista Jāņa Cimzes pieminekli, nolikām ziedus un vienojāmies kopdziesmā ar J. Cimzes apdari „Rīga dimd”, šoreiz Rīgas vietā bija Rauna.

Augšup pa kāpnēm devāmies uz Raunas Brīvības pieminekli „Koklētāja”. Tajā lasāmi vārdi: „Dievs, svētī Latviju!” 1933.gadā pieminekļa atklāšanā piedalījies Valsts prezidents Alberts Kviesis. Kara laikus piemineklis pārdzīvojis, jo uzraksts ticis noņemts, bet okupācijas laikā, bijis paredzēts ar traktoru pieminekli aizvilkt prom. Pateicoties Raunas grāmatnīcas vadītājai Elzai Detlavai, piemineklis tomēr palicis savā vietā, jo drosmīgā sieva nostājusies traktoram priekšā un nostrādājis cilvēcīgais saprāts, un traktorists atteicies šo rīkojumu izpildīt. Ar laiku interese par Raunas pieminekļa pārvietošanu noklususi. Uzraksts atjaunots 1989.gadā un šogad 20.augustā piemineklim 80 gadu jubileja. Ļaudis sacījuši, ka latviešu tauta turēsies tik ilgi, kamēr garīgais spēks nebūs salauzts.

Patlaban Raunā nav kultūras nama, jo laikā, kad kultūras dzīve bija apsīkusi, ēka tika izīrēta dažādu preču veikaliem. Darboties ir atsācis Raunas koris un divi deju kolektīvi, kuri ilgojas pēc kultūras nama. Savulaik cienījamā māksliniece Elza Radziņa atzinīgi novērtējusi kultūras nama skatuvi ar ļoti labu akustiku un patīkamu spēlēšanu aktieriem.

Atrodoties Raunā, pašsaprotams apmeklējums ir Raunas Staburags, jo tam piemītot liels pozitīvais līmenis. Dolomīta klinšakmens, ietērpies samtaini zaļā mētelītī, kā tūkstošgadīgs laika vecītis ielejā snauduļo, sniedzot veldzi ikvienam, kas tur iegriežas. Ūdens ļoti, ļoti auksts un garšīgs. Vienojāmies senajā dziesmā „Kam raudi Tu, ak daiļā Staburadze, vai tava cietā akmens sirds vēl jūt?...”

Tuvojās pusdienlaiks, kad devāmies uz Raunas novada maiznīcu „Rozēs”. Sagaidīja smaidīgas, laipnas meitenes un maiznīcas pārvaldniece, kura tipināja no blakus mājas, piekārtodama savu jauno tērpu un šķendēdamās, ka ciemiņu pilns pagalms, bet viņas jaunais tērps īsti nepasot uz auguma, nesaprotot vai pa šauru, vai pa platu? Pārvaldniece caur lielo brilli nopētīja atbraucējus, laikam cerēja, kā pati izteicās, ieraudzīt kādu pazīstamu seju. Apvaicājās, vai ēduši esam, ka nepietrūkst maizes un daudz nenoēdam. Noskaidrojuši interesējošus jautājumus un saņēmuši laipnu uzaicinājumu, devāmies raudzīties, kas notiek ēkas iekšpusē, jāpiebilst, ka pārvaldnieces lomā labi iejutās Rozes bibliotēkas vadītāja Ārija Kažura. Maiznīcā pilnībā viss ir roku darbs. Maizītes mīcīšana, mīklas svēršana, klaipiņu veidošana, katru kukulīti apmīļojot un kukulīša grozīšana krāsnī, lai neapsvilst deguntiņi. Maizīte cepta ar mīlestību, tāpēc arī smeķīga. Cep divu veidu baltmaizīti, saldskābo, rupjo klona un formas maizi, kā arī dažādus kliņģerus. Ceptuvē ražoto produkciju garšojām ar medu, sviestiņu, liepziedu tēju, pienu un kafiju. Iegādājāmies tikko no krāsns vilkto maizīti un atvadījāmies no darba rūķiem, kuri dara svētīgu darbu.

Saulīte savu riteni bija pavēlusi uz vakara pusi, kad ciemojāmies bioloģiskajā saimniecībā „Jaunieviņās”. Pagalmā sagaidīja saimnieki un melnais mājas sargs, kuru pavadībā devāmies lūkot, kur aplokos ganījās savvaļas govis un iespaidīga auguma ganāmpulka sargs – melnais bullis, kurš pamatīgi nobaidīja dažas ceļotājas ar savu izskatu vien. Teiciens vietā, ja vilka baidies, mežā neej...

Lai tiktos ar savvaļas zirgu ganāmpulku, pa pļavas iemītām takām mērojām garāku ceļu, jo zirgi bija devušies ābolu meklējumos kādā senā mājvietā. Par mūsu apciemojumu nekādu īpašu interesi tie neizrādīja, uzturējās jaunaudzē pašu ierīkotā apmetnē, kur varēja paglābties no karstās vasaras saules. „Jaunieviņās” audzē arī vairāku šķirņu dējējvistas un jaunputnus. Saimniece minēja Bramas baltās, kurām kājas noklātas ar spalvām līdz nagiem. Sumtaleri ar cekuliem, Marani dēj tumšas olas un mums labi zināmās Leghornes baltās un citas četrpadsmit šķirņu dējējvistas un Indijas skrējējpīles. Pēc veselīgas pastaigas cienājāmies ar sātīgu zupu, garšojām upeņu marmelādi un cidoniju sukādes. Bija laiks atvadīties no saimniekiem un ar jauniem iespaidiem doties atceļā uz mājām.

Šī bija piektā mūsu ekskursija pa skaisto zemīti, braucām draudzīgi no visa novada un jutāmies kā viena liela ģimene. Paldies Maijai un Ingai Eglītēm par ekskursijas fotogrāfijām, paldies brauciena dalībniekiem par labestību!

Pateicībā Grieta Grosberga.



© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv